[{"id":15335902,"name":"Balanss","trackName":"Balanss","artistName":"Fiņķis","albumName":"Tāds Slinkums","duration":233.0,"instrumental":false,"hasWordSync":false,"plainLyrics":"Bumbu trinu un tas sirdi silda\nKad vēl teksti bija kā prima bez filtra\nKad dzima ideja bez spārnota virsraksta\nEs nekad nespētu pārdot, pirkt, prast\nMan nekad nav bijis daudz, bet tieši tik cik\nLai nemīztu vispār un ar šo visu iztiktu\nNav nekā sveša palikt parādā par baša kedām\nLai ar tām pēc tam kapātu par pašu medāli\nNav nekā sveša knapi savilkt galus biļetei pietrūkst\nPar ilgu esmu ārā salis\nMan vajag plaukstas ar siltu dvašu piepūst\nVienā istabā pa četri, otrā tas pats\nNav laika rakstīt treku, ir jāpiepilda maks\nLai kopā uzkurītu, vajag čiriku kā satumst\nBet vēders rūc skaļāk par liriku uz skatuves\nUn visu kontingentu telpā visdrīzāk es pazīstu\nNo kungiem, kas šķiro konteinerus svalkā\nJe līdz modelēm kas atlido no Parīzes a\nStudentu baram, kuri kvēli domā, ko vēl darīs a\nUn bezizeju mocīti, kam ideja nav pareiza\nUn muzikanti, kuru sejas rotā avīzes\nEs bļaģ visus viņus pazīstu\nA kāda starpība, ja kreveles kā rota\nPirksti sateipoti viens pie otra\nKatru dienu un ik vasaru\nSavā vietā būtu gribējis kļūt\nEs par Miezi vai par Lasmani\nParalēli katru atskaņu maisu\nKā vielas spaisa bodes savā pīkā\nUz lauriem nesnaužu kaili\nJo pārāk skumji manā kompī ir bekgraunda faili\nUn man ir ļoti daudz mīnusu\nKad manā plūsmā ķeras vārdi\nBet es zinu tik daudz vīrus\nKas savā garā izrādījās vāji\nBet es zinu tik daudz vīrus\nKas savā garā izrādījās vāji\nUn nekā kopīga, vairs pat ne pusdienas vai tējas\nŠķiet, ka morāli vienu soli esmu uzdienējis\nKā Gorans teica, Mūsdienas ir cilvēks\nTikai cilvēku nav\nMana sirdsapziņa māte ar posteni cēlu\nA es dēls, kurš tik reti to klausa\nJo es laupu savu potenciālu\nRobežai, kas ir tik trausla\nTrausla, ka pat manā sejā redzams paralizēts smīns\nUn kur tu esi pamodies vai kā parazīts uz grīdas\nTik zemas grīdas, ka vairs nespēj tu elpot\nGrīdas, kuras vajadzētu saprast, ka es neesmu vīrs\nEs negribu vilties, kamēr esmu dzīvs\nIzdegušiem kalniem kraujas velti nodzīvotas dzīves\nJo es biju aizmirsis, ka nepastāv bezizmēra dzīves\nJo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\nJo man ir bail velti nodzīvotas dzīves","syncedLyrics":"[00:23.52] Bumbu trinu un tas sirdi silda\n[00:25.83] Kad vēl teksti bija kā prima bez filtra\n[00:28.27] Kad dzima ideja bez spārnota virsraksta\n[00:30.66] Es nekad nespētu pārdot, pirkt, prast\n[00:32.95] Man nekad nav bijis daudz, bet tieši tik cik\n[00:35.81] Lai nemīztu vispār un ar šo visu iztiktu\n[00:39.56] Nav nekā sveša palikt parādā par baša kedām\n[00:41.90] Lai ar tām pēc tam kapātu par pašu medāli\n[00:44.90] Nav nekā sveša knapi savilkt galus biļetei pietrūkst\n[00:47.46] Par ilgu esmu ārā salis\n[00:49.18] Man vajag plaukstas ar siltu dvašu piepūst\n[00:51.47] Vienā istabā pa četri, otrā tas pats\n[00:53.82] Nav laika rakstīt treku, ir jāpiepilda maks\n[00:56.23] Lai kopā uzkurītu, vajag čiriku kā satumst\n[00:58.68] Bet vēders rūc skaļāk par liriku uz skatuves\n[01:01.26] Un visu kontingentu telpā visdrīzāk es pazīstu\n[01:04.45] No kungiem, kas šķiro konteinerus svalkā\n[01:07.17] Je līdz modelēm kas atlido no Parīzes a\n[01:10.01] Studentu baram, kuri kvēli domā, ko vēl darīs a\n[01:12.76] Un bezizeju mocīti, kam ideja nav pareiza\n[01:15.19] Un muzikanti, kuru sejas rotā avīzes\n[01:17.26] Es bļaģ visus viņus pazīstu\n[01:18.86] A kāda starpība, ja kreveles kā rota\n[01:21.13] Pirksti sateipoti viens pie otra\n[01:23.05] Katru dienu un ik vasaru\n[01:24.61] Savā vietā būtu gribējis kļūt\n[01:26.78] Es par Miezi vai par Lasmani\n[01:28.34] Paralēli katru atskaņu maisu\n[01:30.19] Kā vielas spaisa bodes savā pīkā\n[01:32.54] Uz lauriem nesnaužu kaili\n[01:34.19] Jo pārāk skumji manā kompī ir bekgraunda faili\n[01:37.02] Un man ir ļoti daudz mīnusu\n[01:44.17] Kad manā plūsmā ķeras vārdi\n[01:49.25] Bet es zinu tik daudz vīrus\n[01:53.77] Kas savā garā izrādījās vāji\n[02:07.82] Bet es zinu tik daudz vīrus\n[02:12.35] Kas savā garā izrādījās vāji\n[02:14.63] Un nekā kopīga, vairs pat ne pusdienas vai tējas\n[02:17.32] Šķiet, ka morāli vienu soli esmu uzdienējis\n[02:19.94] Kā Gorans teica, \"Mūsdienas ir cilvēks\n[02:22.81] Tikai cilvēku nav\"\n[02:24.21] Mana sirdsapziņa māte ar posteni cēlu\n[02:26.61] A es dēls, kurš tik reti to klausa\n[02:28.42] Jo es laupu savu potenciālu\n[02:30.34] Robežai, kas ir tik trausla\n[02:31.99] Trausla, ka pat manā sejā redzams paralizēts smīns\n[02:35.89] Un kur tu esi pamodies vai kā parazīts uz grīdas\n[02:39.37] Tik zemas grīdas, ka vairs nespēj tu elpot\n[02:41.95] Grīdas, kuras vajadzētu saprast, ka es neesmu vīrs\n[02:45.91] Es negribu vilties, kamēr esmu dzīvs\n[02:50.13] Izdegušiem kalniem kraujas velti nodzīvotas dzīves\n[02:59.75] Jo es biju aizmirsis, ka nepastāv bezizmēra dzīves\n[03:09.07] Jo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\n[03:19.60] Jo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\n[03:24.09] ","lyricsfile":"version: '1.0'\nmetadata:\n  title: Balanss\n  artist: Fiņķis\n  album: Tāds Slinkums\n  duration_ms: 233000\n  instrumental: false\nlines:\n- text: Bumbu trinu un tas sirdi silda\n  start_ms: 23520\n  end_ms: 25830\n- text: Kad vēl teksti bija kā prima bez filtra\n  start_ms: 25830\n  end_ms: 28270\n- text: Kad dzima ideja bez spārnota virsraksta\n  start_ms: 28270\n  end_ms: 30660\n- text: Es nekad nespētu pārdot, pirkt, prast\n  start_ms: 30660\n  end_ms: 32950\n- text: Man nekad nav bijis daudz, bet tieši tik cik\n  start_ms: 32950\n  end_ms: 35810\n- text: Lai nemīztu vispār un ar šo visu iztiktu\n  start_ms: 35810\n  end_ms: 39560\n- text: Nav nekā sveša palikt parādā par baša kedām\n  start_ms: 39560\n  end_ms: 41900\n- text: Lai ar tām pēc tam kapātu par pašu medāli\n  start_ms: 41900\n  end_ms: 44900\n- text: Nav nekā sveša knapi savilkt galus biļetei pietrūkst\n  start_ms: 44900\n  end_ms: 47460\n- text: Par ilgu esmu ārā salis\n  start_ms: 47460\n  end_ms: 49180\n- text: Man vajag plaukstas ar siltu dvašu piepūst\n  start_ms: 49180\n  end_ms: 51470\n- text: Vienā istabā pa četri, otrā tas pats\n  start_ms: 51470\n  end_ms: 53820\n- text: Nav laika rakstīt treku, ir jāpiepilda maks\n  start_ms: 53820\n  end_ms: 56230\n- text: Lai kopā uzkurītu, vajag čiriku kā satumst\n  start_ms: 56230\n  end_ms: 58680\n- text: Bet vēders rūc skaļāk par liriku uz skatuves\n  start_ms: 58680\n  end_ms: 61260\n- text: Un visu kontingentu telpā visdrīzāk es pazīstu\n  start_ms: 61260\n  end_ms: 64450\n- text: No kungiem, kas šķiro konteinerus svalkā\n  start_ms: 64450\n  end_ms: 67170\n- text: Je līdz modelēm kas atlido no Parīzes a\n  start_ms: 67170\n  end_ms: 70010\n- text: Studentu baram, kuri kvēli domā, ko vēl darīs a\n  start_ms: 70010\n  end_ms: 72760\n- text: Un bezizeju mocīti, kam ideja nav pareiza\n  start_ms: 72760\n  end_ms: 75190\n- text: Un muzikanti, kuru sejas rotā avīzes\n  start_ms: 75190\n  end_ms: 77260\n- text: Es bļaģ visus viņus pazīstu\n  start_ms: 77260\n  end_ms: 78860\n- text: A kāda starpība, ja kreveles kā rota\n  start_ms: 78860\n  end_ms: 81130\n- text: Pirksti sateipoti viens pie otra\n  start_ms: 81130\n  end_ms: 83050\n- text: Katru dienu un ik vasaru\n  start_ms: 83050\n  end_ms: 84610\n- text: Savā vietā būtu gribējis kļūt\n  start_ms: 84610\n  end_ms: 86780\n- text: Es par Miezi vai par Lasmani\n  start_ms: 86780\n  end_ms: 88340\n- text: Paralēli katru atskaņu maisu\n  start_ms: 88340\n  end_ms: 90190\n- text: Kā vielas spaisa bodes savā pīkā\n  start_ms: 90190\n  end_ms: 92540\n- text: Uz lauriem nesnaužu kaili\n  start_ms: 92540\n  end_ms: 94190\n- text: Jo pārāk skumji manā kompī ir bekgraunda faili\n  start_ms: 94190\n  end_ms: 97020\n- text: Un man ir ļoti daudz mīnusu\n  start_ms: 97020\n  end_ms: 104170\n- text: Kad manā plūsmā ķeras vārdi\n  start_ms: 104170\n  end_ms: 109250\n- text: Bet es zinu tik daudz vīrus\n  start_ms: 109250\n  end_ms: 113770\n- text: Kas savā garā izrādījās vāji\n  start_ms: 113770\n  end_ms: 127820\n- text: Bet es zinu tik daudz vīrus\n  start_ms: 127820\n  end_ms: 132350\n- text: Kas savā garā izrādījās vāji\n  start_ms: 132350\n  end_ms: 134630\n- text: Un nekā kopīga, vairs pat ne pusdienas vai tējas\n  start_ms: 134630\n  end_ms: 137320\n- text: Šķiet, ka morāli vienu soli esmu uzdienējis\n  start_ms: 137320\n  end_ms: 139940\n- text: Kā Gorans teica, \"Mūsdienas ir cilvēks\n  start_ms: 139940\n  end_ms: 142810\n- text: Tikai cilvēku nav\"\n  start_ms: 142810\n  end_ms: 144210\n- text: Mana sirdsapziņa māte ar posteni cēlu\n  start_ms: 144210\n  end_ms: 146610\n- text: A es dēls, kurš tik reti to klausa\n  start_ms: 146610\n  end_ms: 148420\n- text: Jo es laupu savu potenciālu\n  start_ms: 148420\n  end_ms: 150340\n- text: Robežai, kas ir tik trausla\n  start_ms: 150340\n  end_ms: 151990\n- text: Trausla, ka pat manā sejā redzams paralizēts smīns\n  start_ms: 151990\n  end_ms: 155890\n- text: Un kur tu esi pamodies vai kā parazīts uz grīdas\n  start_ms: 155890\n  end_ms: 159370\n- text: Tik zemas grīdas, ka vairs nespēj tu elpot\n  start_ms: 159370\n  end_ms: 161950\n- text: Grīdas, kuras vajadzētu saprast, ka es neesmu vīrs\n  start_ms: 161950\n  end_ms: 165910\n- text: Es negribu vilties, kamēr esmu dzīvs\n  start_ms: 165910\n  end_ms: 170130\n- text: Izdegušiem kalniem kraujas velti nodzīvotas dzīves\n  start_ms: 170130\n  end_ms: 179750\n- text: Jo es biju aizmirsis, ka nepastāv bezizmēra dzīves\n  start_ms: 179750\n  end_ms: 189070\n- text: Jo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\n  start_ms: 189070\n  end_ms: 199600\n- text: Jo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\n  start_ms: 199600\n  end_ms: 204090\nplain: |-\n  Bumbu trinu un tas sirdi silda\n  Kad vēl teksti bija kā prima bez filtra\n  Kad dzima ideja bez spārnota virsraksta\n  Es nekad nespētu pārdot, pirkt, prast\n  Man nekad nav bijis daudz, bet tieši tik cik\n  Lai nemīztu vispār un ar šo visu iztiktu\n  Nav nekā sveša palikt parādā par baša kedām\n  Lai ar tām pēc tam kapātu par pašu medāli\n  Nav nekā sveša knapi savilkt galus biļetei pietrūkst\n  Par ilgu esmu ārā salis\n  Man vajag plaukstas ar siltu dvašu piepūst\n  Vienā istabā pa četri, otrā tas pats\n  Nav laika rakstīt treku, ir jāpiepilda maks\n  Lai kopā uzkurītu, vajag čiriku kā satumst\n  Bet vēders rūc skaļāk par liriku uz skatuves\n  Un visu kontingentu telpā visdrīzāk es pazīstu\n  No kungiem, kas šķiro konteinerus svalkā\n  Je līdz modelēm kas atlido no Parīzes a\n  Studentu baram, kuri kvēli domā, ko vēl darīs a\n  Un bezizeju mocīti, kam ideja nav pareiza\n  Un muzikanti, kuru sejas rotā avīzes\n  Es bļaģ visus viņus pazīstu\n  A kāda starpība, ja kreveles kā rota\n  Pirksti sateipoti viens pie otra\n  Katru dienu un ik vasaru\n  Savā vietā būtu gribējis kļūt\n  Es par Miezi vai par Lasmani\n  Paralēli katru atskaņu maisu\n  Kā vielas spaisa bodes savā pīkā\n  Uz lauriem nesnaužu kaili\n  Jo pārāk skumji manā kompī ir bekgraunda faili\n  Un man ir ļoti daudz mīnusu\n  Kad manā plūsmā ķeras vārdi\n  Bet es zinu tik daudz vīrus\n  Kas savā garā izrādījās vāji\n  Bet es zinu tik daudz vīrus\n  Kas savā garā izrādījās vāji\n  Un nekā kopīga, vairs pat ne pusdienas vai tējas\n  Šķiet, ka morāli vienu soli esmu uzdienējis\n  Kā Gorans teica, Mūsdienas ir cilvēks\n  Tikai cilvēku nav\n  Mana sirdsapziņa māte ar posteni cēlu\n  A es dēls, kurš tik reti to klausa\n  Jo es laupu savu potenciālu\n  Robežai, kas ir tik trausla\n  Trausla, ka pat manā sejā redzams paralizēts smīns\n  Un kur tu esi pamodies vai kā parazīts uz grīdas\n  Tik zemas grīdas, ka vairs nespēj tu elpot\n  Grīdas, kuras vajadzētu saprast, ka es neesmu vīrs\n  Es negribu vilties, kamēr esmu dzīvs\n  Izdegušiem kalniem kraujas velti nodzīvotas dzīves\n  Jo es biju aizmirsis, ka nepastāv bezizmēra dzīves\n  Jo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\n  Jo man ir bail velti nodzīvotas dzīves\n"}]